Saturs
-
Apstiprinātājs
Noziedznieks pagriež pierādījumus, atzīstot vainu un sniedzot liecības valstij par savu līdzdalībnieku (-iem) vai līdzdalībnieku (-iem), bieži apmaiņā pret iecietību soda izciešanā vai imunitāti pret kriminālvajāšanu. Svarīgas liecības var būt liecinieka liecības, kurš sniedz liecību pret līdzsazņēmēju (-iem).
Apstiprinājums (lietvārds)
Izteiciens, kas piešķir atļauju; norāde par piekrišanu priekšlikumam; apliecinājums, ka persona, lieta {{,}} vai notikums atbilst prasībām.
"Man jāsaņem apstiprinājums par šo pirkuma pasūtījumu."
Apstiprinājums (lietvārds)
Labvēlīgas pieņemšanas un iedrošinājuma izpausme; kompliments, kas arī apžēlojas.
"Šķiet, ka apstiprināšanas vārdi nekad nenāk no viņa."
Apstiprinājums (lietvārds)
Kaut ko pārdevējs nosūtīja kolekcionāram, lai tas atbilstu viņa norādītajām interesēm; viņš var apstiprināt vai atgriezt preci.
Apstiprinātājs (lietvārds)
Tas, kurš apstiprina vai dod apstiprinājumu.
Apstiprinātājs (lietvārds)
Anglijas vispārējās likumos persona, kas apsūdz konfederātu; tas, kurš apņemas apstiprināt.
Apstiprinājums (lietvārds)
Aprobācija; sankcija.
Apstiprinātājs (lietvārds)
Tas, kurš apstiprina. Agrāk tas, kurš veica pierādījumus vai tiesas procesu.
Apstiprinātājs (lietvārds)
Informators; apsūdzētājs.
Apstiprinātājs (lietvārds)
Tas, kurš atzīst noziegumu un apsūdz otru. Skatīt 1. apstiprinājumu, 2. lpp.
Apstiprinātājs (lietvārds)
Tiesu izpildītājs vai pārvaldnieks; aģents.
Apstiprinājums (lietvārds)
oficiālu apstiprināšanas aktu;
"viņš sniedza projektam savu svētību"
"viņa lēmums bija pelnījis jebkuras saprātīgas personas piekrišanu"
Apstiprinājums (lietvārds)
sajūta, ka patīk kaut kas vai kāds labs;
"lai arī viņa viņus satracināja, viņa slepeni skatījās uz visiem saviem bērniem"
Apstiprinājums (lietvārds)
pieņemšana kā apmierinoša;
"viņš to nopirka pēc apstiprināšanas"
Apstiprinājums (lietvārds)
labvēlīga viedokļa paušana;
"Apstiprināšanas vārdi viņam reti pārmeta lūpas"
Apstiprinātājs (lietvārds)
iestāde, kurai ir pilnvaras apstiprināt