Saturs
- Galvenā atšķirība
- Baktērijas pret protistiem
- Salīdzināšanas tabula
- Kas ir baktērijas?
- Kas ir protisti?
- Galvenās atšķirības
- Secinājums
Galvenā atšķirība
Galvenā atšķirība starp baktērijām un protistiem ir tā, ka baktērijas pieder pie karaļvalsts monērijas, kamēr protisti pieder pie karaļvalsts protistiem.
Baktērijas pret protistiem
Baktērijas ir mikroskopisks organisms, kas ir prokarioti, savukārt protisti ir mikroskopiski organismi, kas ir eikarioti. Baktērijas ir autotrofiskas un heterotrofiskas uztura režīmā, savukārt protisti ir fotosintētiski vai heterotrofiski vai abi uzturvērtības režīmā. Baktērijas pārvietojas, izmantojot flagella un pili, turpretī protisti pārvietojas, izmantojot cilia, flagella un pseudopodia. Baktērijām trūkst mitohondriju, citoskeleta un hloroplastu, kamēr protistiem ir šie organoīdi. Baktērijas ir sastopamas visos biotopos, no otras puses, protisti ir sastopami mitrās vietās.
Salīdzināšanas tabula
| Baktērijas | Protisti |
| Baktērijas ir mikroskopisks organisms, kas var dzīvot daudzveidīgā vidē. | Protisti ir mikroskopiski vienšūnas organismi, kas nav augi, dzīvnieki vai sēnes, bet gan atšķirīga organismu grupa. |
| Klasifikācija | |
| Prokarioti | Eikarioti |
| Lokomotīves veids | |
| Flagella un pilli | Cilia, Flagella, Pseudopodia |
| Organellu atšķirības | |
| Mitohondriju, hloroplasta un citoskeleta, nav | Var būt mitohondriji. Hloroplasts atrodas fotosintēzes protistos, un citoskelets. |
| Tūlītējas darbības tablešu stiprums | |
| Atrasts katrā biotopā | Atrasts mitrā biotopā |
| Uztura veids | |
| Autotrofiska, heterotrofiska | Fotosintētiska, heterotrofiska vai VAI kombinācija |
| Izdevīgi lietojumi | |
| Fermentācijas process, Antibiotiku ražošana, Notekūdeņu atkritumu sadalīšanās, Biogāzes ražošana, Izmantošana pesticīdos | Pārtikas ķēdes daļa, Lietošana medicīniskajā izpētē, Izmantošana pudiņos un saldējumos kā karagināns |
Kas ir baktērijas?
Baktērijas ir mikroskopisks vienšūnu organisms, kas var dzīvot daudzveidīgā vidē. Baktērijas pieder prokariotiem. Baktērijas atšķiras pēc garuma un formas. Baktēriju garumu lielākoties mēra mikrometros, un to forma mainās no stieņa, spirāles līdz sfērai. Baktērijām nav kodola, un to DNS var pastāvēt vai nu plazmidās, kas ir apaļš gabals, vai nukleoīdos, kas ir savīti, pavedienveidīgi masveidīgi. Baktēriju šūnā ir sfēriskas vienības, ko sauc par ribosomām, kuras ar informācijas palīdzību, kas kodēta ribosomu RNS, sadala olbaltumvielas. Divi aizsargājoši apvalki ieskauj baktēriju šūnu, ko sauc par šūnas sienu, un šūnas membrānu, un šūnas siena ir ārējais apvalks, bet dažām baktērijām nav tādas šūnas sienas kā mikoplazmām. Kapsula, kas dažās baktērijās ir visattālākais aizsargājošais apvalks, ir arī baktēriju struktūras sastāvdaļa. Baktērijas pārvietojas pa garu flagella jeb ģenētiskā materiāla pārnešanas lomu spēlē arī īsās pilli un tabletes. Baktērijas var klasificēt, pamatojoties uz to formu, šūnu sienas raksturu un atšķirīgu ģenētisko materiālu. Balstoties uz formu, baktērijas tiek klasificētas kā stieņa formas, ko sauc par kokciem, cilindriskas formas, ko sauc par baciļiem, un spirāles, ko sauc par spirilu. Balstoties uz šūnu sienas sastāvu, baktērijas klasificē kā grampozitīvas un gramnegatīvas baktērijas. Lielākā daļa baktēriju reproducējas ar bināru dalīšanos un dažas ar pumpuru veidošanos, šūnu pavairošana notiek caur mitozi. Ģenētiskā materiāla izmaiņas baktēriju šūnā notiek, integrējot baktēriju apkārtnē esošās papildu DNS no baktērijām, un tās sauc par horizontālo gēnu pārnesi. Gēnu horizontālo pārnesi panāk ar konjugācijas, transformācijas un transdukcijas palīdzību.
Piemērs
Mycobacterium, Helicobacter pylori un Bacillus anthracis utt
Kas ir protisti?
Protisti ir mikroskopiski un vienšūnas organismi, taču to šūnas ir ļoti organizētas ar kodolu un dažām īpašām organellām. Protisti nav augi, dzīvnieki vai sēnītes, un tie ir pilnīgi atšķirīga organismu grupa no iepriekšminētajām trim kategorijām. Protistiem ir kodols, kas ir atbildīgs par viņu ģenētisko pārnešanu. Protistiem ir arī īpaši organeli, kas veic noteiktas funkcijas, piem. fotosintētiskajiem protistiem ir organoīdi, kurus sauc par plastidiem, kuri veic fotosintēzi. Dažu protistu plastidas atšķiras pēc krāsas un vairākām membrānām, piem. dinoflagellates un diatomi. Protistiem ir arī mitohondrijas, kas viņiem rada enerģiju, taču ir daži protisti, kas dzīvo anaerobos apstākļos un kuriem ir hidrogenosomi enerģijas ražošanai. Protisti ir divu veidu, pamatojoties uz uztura noskaņu; tie ir fotosintēzes un heterotrofi, heterotrofus iedala divās kategorijās, ko sauc par fagotrofiem un somatotrofiem. Phagotrops ieskauj ēdienu ar savu šūnu ķermeni un norij barību. Osmotrofi, absorbējot, iegūst barības vielas no tuvās vides. Mixotrofi ir protistu klase, kuriem piemīt plastidi un kas arī ēd organismus, piem. dinoflagellates. Protisti reproducējas ar divkāršu vai dalītu dalīšanos, daži protisti reproducējas seksuāli, bet ļoti maz. Brīvi dzīvojoši protisti dzīvo ūdeņainos apgabalos.
Piemērs
Amoeba proteus un Paramecium Aurelia utt.
Galvenās atšķirības
- Baktērijas ir mikroskopisks organisms, kas dzīvo dažādos biotopos, savukārt protisti ir mikroskopiski organismi, kas galvenokārt dzīvo mitrās vietās.
- Baktērijas pieder karaļvalsts naudas montieriem, no otras puses, protisti pieder karalistei Protista.
- Baktērijas ir prokarioti, savukārt protisti ir eikarioti.
- Baktērijām ir apļveida kodols vai plazmīdas, no otras puses, protistiem ir ar membrānu saistīts kodols.
- Baktērijām trūkst mitohondriju, hloroplastu un citoskeleta, turpretim protistiem ir šie organoīdi.
- Baktērijām ir flagella un pili kā lokomotīves orgāni, savukārt protistiem ir flagella, cilia un pseudopodia kā lokomotīves orgāni.
- Baktērijas vairojas aseksuāli, kamēr protisti lielākoties vairojas aseksuāli, bet arī seksuāli.
Secinājums
Iepriekšminētās diskusijas secinājums ir tāds, ka baktērijas un protisti ir mikroskopiski organismi, taču pieder pie dažādām valstībām un tām ir savas raksturīgās iezīmes.
