Saturs
-
Koris
Koris (; pazīstams arī kā koris, koris vai koris) ir dziedātāju muzikāls ansamblis. Kora mūzika savukārt ir mūzika, kas rakstīta speciāli šādam ansamblim, lai tas uzstātos. Kori var izpildīt mūziku no klasiskās mūzikas repertuāra, kas ilgst no viduslaikiem līdz mūsdienām, vai populārās mūzikas repertuāru. Lielāko daļu koru vada diriģents, kurš izrādes vada ar roku un sejas žestiem. Dziedātāju kopums, kas uzstājas kopā kā grupa, tiek saukts par kori vai kori. Iepriekšējais termins ļoti bieži tiek piemērots grupām, kas saistītas ar baznīcu (neatkarīgi no tā, vai tās faktiski aizņem kori), bet otrais - grupām, kuras uzstājas teātros vai koncertzālēs, taču šī atšķirība nebūt nav stingra. Kori var dziedāt bez instrumentāla pavadījuma, ar klavieru vai pīķa ērģeļu pavadījumu, ar nelielu ansambli (piemēram, klavesīnu, čellu un kontrabasu baroka skaņdarbam) vai ar pilnu orķestri no 70 līdz 100 mūziķiem. Terminam "koris" ir ansambļa apakškopas sekundārā definīcija; tādējādi runājot par orķestra "koka pūšamo kori" vai dažādiem balsu vai instrumentu "koriem" polihorālā kompozīcijā. 18. – 21. Gadsimta oratorijās un kopās parasti ar kori vai kori saprot vairāk nekā vienu dziedātāju uz vienu pretstatā šajos darbos attēlotajam solistu kvartetam.
-
Koris
Koris (; pazīstams arī kā koris, koris vai koris) ir dziedātāju muzikāls ansamblis. Kora mūzika savukārt ir mūzika, kas rakstīta speciāli šādam ansamblim, lai tas uzstātos. Kori var izpildīt mūziku no klasiskās mūzikas repertuāra, kas ilgst no viduslaikiem līdz mūsdienām, vai populārās mūzikas repertuāru. Lielāko daļu koru vada diriģents, kurš izrādes vada ar roku un sejas žestiem. Dziedātāju kopums, kas uzstājas kopā kā grupa, tiek saukts par kori vai kori. Iepriekšējais termins ļoti bieži tiek piemērots grupām, kas saistītas ar baznīcu (neatkarīgi no tā, vai tās faktiski aizņem kori), bet otrais - grupām, kuras uzstājas teātros vai koncertzālēs, taču šī atšķirība nebūt nav stingra. Kori var dziedāt bez instrumentāla pavadījuma, ar klavieru vai pīķa ērģeļu pavadījumu, ar nelielu ansambli (piemēram, klavesīnu, čellu un kontrabasu baroka skaņdarbam) vai ar pilnu orķestri no 70 līdz 100 mūziķiem. Terminam "koris" ir ansambļa apakškopas sekundārā definīcija; tādējādi runājot par orķestra "koka pūšamo kori" vai dažādiem balsu vai instrumentu "koriem" polihorālā kompozīcijā. 18. – 21. Gadsimta oratorijās un kopās parasti ar kori vai kori saprot vairāk nekā vienu dziedātāju uz vienu pretstatā šajos darbos attēlotajam solistu kvartetam.
Koris (lietvārds)
Dziedošā grupa; cilvēku grupa, kas dzied kopā; cilvēku grupa, kuri ir apmācīti dziedāt kopā.
"Baznīcas koris praktizē ceturtdienas vakarus."
Koris (lietvārds)
Baznīcas daļa, kurā koris pulcējas dziesmai.
Koris (lietvārds)
Viens no deviņiem eņģeļu pakāpieniem vai pavēlēm.
"Serafims, Cherubims un troni ir trīs no eņģeļu koriem."
Koris (lietvārds)
Stīgu komplekts (pa vienai notei) klavesīnam.
Koris (īpašības vārds)
No tā, kas attiecas uz kori vai kori, ir uzrakstīts vai izpildīts tajā.
"Palestrina rakstīja kora mūziku katoļu baznīcai."
Koris (lietvārds)
alternatīva koru forma
Koris (lietvārds)
Grupa vai organizēta dziedātāju kompānija, īpaši dievkalpojumos.
Koris (lietvārds)
Tā baznīcas daļa, kas piešķirta dziedātājiem.
Koris (lietvārds)
Kancele.
Koris (īpašības vārds)
No koriem vai koriem vai attiecas uz tiem; dziedāšana, dziedāšana vai pielāgošana dziedāšanai korī vai harmonijā.
Koris (lietvārds)
Stalts himnas melodija; vienkārša svēta melodija, ko vienbalsīgi dzied draudzes un kas galvenokārt tiek izmantota protestantu (īpaši luterāņu) draudzēs; kā luterāņu kori.
Koris (lietvārds)
koris, kas dzied reliģiskās ceremonijas ietvaros
Koris (lietvārds)
līdzīgu mūzikas instrumentu ģimene, kas spēlē kopā
Koris (lietvārds)
dziedātāju aizņemtā platība; šķembas daļa starp svētnīcu un nave
Koris (darbības vārds)
dziedāt korī
Koris (lietvārds)
stalts protestantu (īpaši luterāņu) himnas melodija
Koris (īpašības vārds)
saistīti ar koru vai kori vai ir uzrakstīti vai izpildīti tajā;
"kora kompozīcija"
"kora ansamblis"
