Saturs

• Condyle

  
  

  Kondils (vai; latīņu valodā: condylus, no grieķu valodas: kondylos; κόνδυλος šarnīrs) ir apaļa pamanāmība kaula galā, visbiežāk locītavas daļā - artikulācija ar citu kaulu. Tas ir viens no kaulu marķējumiem vai pazīmēm, un var atsaukties uz: augšstilba kaulu, ceļa locītavās: Mediālais kondilijs Sānu kondyls stilba kaulā, ceļa locītavā: Mediālais kondylis Sānu kondylis uz apakšstilba, elkoņa locītavā : Apakšžokļa condyle (Condylus humeri) uz apakšžokļa, temporomandibular locītavā: Mandibular condyle uz pakauša kaula, atlanto-pakauša locītavā: Occipital condyles, lai arī parasti netiek sauktas par condyles, apakšžokļa trochlea un capitulum darbojas kā condyles elkonis, un augšstilba kaula galva darbojas kā condyle gūžas locītavā.

• Epikondilija

  Epikondīls () ir noapaļota kaula izliekums, kas atrodas uz condyle (epi-, "upon" + condyle, sākot ar sakni, kas nozīmē "šarnīrs" vai "noapaļots locītavas laukums"). Cilvēka skeletā ir dažādas epikondilijas, kuras katra nosaukusi pēc anatomiskās vietas. Tajos ietilpst:

  
  

• Condyle (lietvārds)

  Gludi pamanāms kauls, kur tas veido locītavu ar citu kaulu.

• Epikondils (lietvārds)

  Izliekums virs kaula condyle, pie kura ir piestiprinātas saites vai cīpslas.

• Condyle (lietvārds)

  Asakains pamanāmība; it īpaši izliekums kaula galā ar noapaļotu locītavas virsmu; - dažreiz tiek uzklāts arī uz ieliektas locītavas virsmas.

• Epikondils (lietvārds)

  Izvirzījums apakšstilba distālā gala iekšējā pusē; iekšējais kondyle.

• Condyle (lietvārds)

  apaļa izciļņa uz kaula, kur tā veido locītavu ar citu kaulu

• Epikondils (lietvārds)

  izvirzījums uz kaula virs condyle, kas paredzēts muskuļu un saišu piestiprināšanai