Saturs

• Galvenā atšķirība
• Brīvība pret brīvību
• Salīdzināšanas tabula
• Kas ir brīvība?
• Kas ir brīvība?
• Galvenās atšķirības

Galvenā atšķirība

Galvenā atšķirība starp brīvību un brīvību ir tā, ka brīvību neierobežo nekādi ārēji pienākumi vai spiediens, turpretī brīvība tiek raksturota kā personas tiesības darīt visu, kas viņam patīk.

Brīvība pret brīvību

Brīvība ir stāvoklis, kad esi brīvs no kaut kā. Liberty nodarbojas ar stāvokli, kad var kaut ko darīt. Brīvība ir kāda griba, kuru neierobežo nekādas ārējas saistības vai spiediens. Brīvība ir cilvēka tiesības darīt visu, kas viņam sagādā prieku. Termins brīvība ir valsts, kurā var brīvi baudīt sociālās, pilsoniskās un politiskās brīvības. Tas ir pilnvaras izlemt par personas rīcību un stāvokli, kurā viņš nav ieslodzīts vai ierobežots. Jēdziens “brīvība” tiek definēts kā tiesības un spēks ticēt, rīkoties un izteikt savu brīvību no ierobežojumiem. Brīvība tiek saukta par “brīvu gribu”. Personas spēja izdarīt izvēli bez piespiešanas vai ierobežojumiem. Personai ar brīvu gribu vai brīvību joprojām ir jāievēro reliģiskās un ētiskās doktrīnas, jo viņš ir atbildīgs par visu savu rīcību. Brīvība ir nosacījums, kurā indivīdi uzvedas pēc savas gribas. Pēc tam viņi paši pārvalda, uzņemoties atbildību par savu rīcību un izturēšanos. Brīvību bauda visi cilvēki, izņemot tos, kuri atrodas cietumā. Ja kāds piespieda kaut ko darīt tāpēc, ka viņam par to ir pretrunīgas idejas, kaut arī tas ir tas, ko viņš gribēja darīt, arī tiek uzskatīts, ka viņš ir izmantojis savu brīvību. Brīvības iegūšana nebūt nenozīmē pretrunu ar ētiskajām un morālajām vērtībām. To klasificē kā negatīvu brīvību, kurā indivīdi rīkojas bez citu cilvēku ietekmēšanas vai piespiešanas, un pozitīvo brīvību, kurā indivīdi rīkojas pēc savas gribas, bez sociālo ierobežojumu un tabu ietekmes.

Salīdzināšanas tabula

Kas ir brīvība?

Termins brīvība nāk no vecās angļu valodas vārda “brīvība”, kas nozīmē “brīvās gribas, atbrīvošanas vai fraktēšanas stāvoklis”. Brīvība attiecas uz cilvēka izvēli visā, ko viņš dara. Brīvība ir kāda griba, ko neierobežo nekādas ārējas saistības vai spiediens. Tā ir valsts, kurā var brīvi baudīt sociālās, politiskās un pilsoniskās brīvības. Brīvību galvenokārt sauc par “brīvu gribu”. Indivīda spēja izdarīt izvēli bez piespiešanas vai ierobežojumiem. Personai ar brīvu gribu vai brīvību joprojām ir jāievēro reliģiskās un ētiskās doktrīnas, jo viņš ir atbildīgs par visu savu rīcību. Brīvība ietver spēju izvēlēties verdzību atbilstoši vēlmei vai pārliecībai. Brīvība var ietvert arī jebkuru personiskās eksistences dimensiju (piemēram, morālo, juridisko, finansiālo, filozofisko, garīgo). Brīvība pārsvarā ir iekšējs konstrukts. Brīvība ir absolūta, t.i., tai nav ierobežojumu. Tas ir kā putns brīvajās debesīs, kas var pārvietoties jebkurā virzienā. Termins brīvība nav arhaisks; drīzāk tas ir daudz biežāk izmantots mūsdienu ideāls. Tas ir novērtējums par spēju patstāvīgi veikt personiskas lietas bez jebkādiem ārējiem ierobežojumiem, apgrūtinājumiem, traucēkļiem vai savaldīšanas. Brīvība ir iekšēja. Tas ir kaut kas, kas indivīdam var piederēt, piemēram, brīvība justies noteiktā veidā, brīvība pieņemt lēmumu utt., Brīvība pagriezties pa kreisi vai pa labi. Tā ir pašnoteikšanās un brīvas gribas forma.

Kas ir brīvība?

Termins brīvība nāk no latīņu vārda “libertatem”. Tas nozīmē “brīvība” vai “brīvnieka nosacījums”. Šis termins angļu valodā ienāca caur veco franču vārdu “liberty”, kas nozīmē “brīvība”. Brīvība ir indivīda brīvība sabiedrības morālo konstrukciju ietvaros. Tā ir spēja darīt lietas, brīvi ievērojot noteiktus priekšstatus par organizētu sabiedrību. Brīvība galvenokārt ir ārēja konstrukcija. Tas ir vārdu “privilēģija, atbrīvošana un neatkarība” sinonīms. Tas ir nosacījums, lai būtu tiesības rīkoties vai runāt bez ierobežojumiem. Brīvība ir brīvības forma. Sākotnēji tas nes atbildību un pienākumu, kā arī pieķeršanos lielākam veselumam neatkarīgi no tā, vai tā ir sabiedrība vai filozofiska pārliecības sistēma. Brīvība šķiet arhaisks termins, jo tā ir brīvība noteiktās robežās.Brīvība ir divu veidu: negatīvā brīvība un pozitīvā brīvība. Negatīvā brīvība ir tāda veida brīvība, kurā indivīdi rīkojas bez citu cilvēku ietekmēšanas vai piespiešanas. Pozitīvā brīvība ir tāda veida brīvība, kurā indivīdi rīkojas pēc savas gribas, bez sociālo ierobežojumu un tabu ietekmes. Brīvība ir ārējs sociālais stāvoklis, kas rodas no brīvajiem cilvēkiem, kuri dzīvo kopā. Brīvība ir lielāks termiņš. Tas ir politisks konstrukts, kas ļauj cilvēkiem baudīt tādas brīvības kā īpašuma tiesības, vārda brīvība, biedrošanās brīvība utt. Parasti termins brīvība nozīmē neierobežotu brīvību. Tas nozīmē, ka tad, kad cilvēks bauda brīvību, viņš paliek bezbailīgs.

Galvenās atšķirības

1. Brīvība ir kāda cilvēka griba, ko neierobežo nekādi ārēji pienākumi vai spiediens, turpretī brīvība ir cilvēka tiesības darīt visu, kas viņam sagādā prieku.
2. Brīvība ir spēks izlemt par kādas personas darbību, no otras puses, brīvība ir spēja izteikties un rīkoties pēc savas gribas.
3. Brīvība ir konkrētāks jēdziens. Un otrādi, brīvība ir mazāk konkrēts jēdziens.
4. Brīvība ir valsts, kurā cilvēks var rīkoties atbilstoši savām vēlmēm bez jebkādām ārējām saistībām, savukārt brīvību galvenokārt izmanto saistībā ar brīvību, kas tiek piešķirta personai vai tautai.
5. Brīvība attiecas uz mantu tiesībām; no otras puses, brīvība attiecas uz privilēģijām, kas nāk kopā ar neatkarību.