Saturs
-
Glottis
Glottis tiek definēts kā atvere starp balss krokām (rima glottidis).
-
Epiglottis
Epiglotis ir atloks, kas izgatavots no elastīgiem skrimšļiem, kas pārklāti ar gļotādu, piestiprināti balsenes ieejai. Tas izvirzīts slīpi uz augšu aiz mēles un kaula kaula, vērsts uz muguras pusi. Elpošanas laikā tas ir atvērts, ļaujot gaisam balsene. Rīšanas laikā tas aizveras, lai novērstu aspirāciju, liekot norītajiem šķidrumiem vai pārtikai iet gar barības vadu. Tādējādi tieši vārsts novirza pāreju uz traheju vai barības vadu. Epiglotts iegūst savu nosaukumu no tā, ka tas atrodas virs glottis (epi- + glottis). Uz epiglotiem ir garšas kārpiņas.
Glottis (lietvārds)
Atvere starp īstajām balss virknēm, kas atrodas balsenē.
Epiglottis (lietvārds)
Skrimšļains orgāns sauszemes mugurkaulnieku rīklē, kas norijot aizsedz glottis, lai neļautu pārtikai un šķidrumam iekļūt trahejā, un Homo sapiens arī runas orgāns.
Glottis (lietvārds)
balsenes daļa, kas sastāv no balss auklām un atveres starp tām. Tas ietekmē balss modulāciju, paplašinot vai saraujot.
Epiglottis (lietvārds)
skrimšļa atloks aiz mēles saknes, kas norīšanas laikā tiek nospiests, lai aizklātu vējvada atveri.
Glottis (lietvārds)
Atvere no rīkles stājas balsenē vai trahejā. Skatīt balsenes.
Epiglottis (lietvārds)
Skrimšļains vāka veida piedēklis, kas aizver glottis, kamēr pārtika vai dzēriens iet cauri, kamēr pārtika vai dzēriens iet cauri rīklei.
Glottis (lietvārds)
balsenes aparāts; patiesās vokālās krokas un atstarpe starp tām, kur tiek ģenerēts balss signāls
Epiglottis (lietvārds)
skrimšļa atloks, kas norijot aizsedz vējjaku
