Saturs

• Biotops

  
  

  Ekoloģijā biotops ir tāda dabiskā vide, kurā dzīvo konkrēta organisma suga. To raksturo gan fiziskās, gan bioloģiskās īpašības. Sugas biotops ir tās vietas, kur tas var atrast barību, pajumti, aizsardzību un pavairošanas biedrus. Fiziskie faktori ir, piemēram, augsne, mitrums, temperatūras diapazons un gaismas intensitāte, kā arī tādi biotiski faktori kā barības pieejamība un plēsēju esamība vai neesamība. Katram organismam ir vajadzīgas noteiktas dzīvotņu vajadzības apstākļos, kādos tas augs, taču daži ir toleranti pret lielām variācijām, bet citi ir ļoti specifiski. Biotops ne vienmēr ir ģeogrāfisks apgabals, tas var būt stublāja iekšpuse, sapuvis baļķis, klints vai sūnu grumba, un parazitārajam organismam tas ir tā saimnieka ķermenis, daļa no saimnieka ķermeņa, piemēram, gremošanas trakts vai viena šūna saimnieku ķermenī. Biotopu tipos ietilpst polārie, mērenie, subtropu un tropiskie. Sauszemes veģetācijas tips var būt mežs, stepes, pļavas, pussausa vai tuksnesis. Saldūdens biotopos ietilpst purvi, strauti, upes, ezeri, dīķi un estuāri, bet jūras biotopos ietilpst sāls purvi, piekraste, plūdmaiņu zona, rifi, līči, atklātā jūra, jūras gultne, dziļūdens un zemūdens atveres. Laika gaitā mainās biotopi. Tas var būt saistīts ar vardarbīgiem notikumiem, piemēram, vulkāna izvirdumu, zemestrīci, cunami, ugunsgrēku vai okeāna straumju izmaiņām; vai arī izmaiņas gadu gaitā var būt pakāpeniskākas, mainoties klimatam, jo ​​ledus loksnes un ledāji virzās uz priekšu un atkāpjas, un atšķirīgi laika apstākļi ietekmē nokrišņu un saules starojuma izmaiņas. Citas izmaiņas notiek tieši cilvēku darbības rezultātā; mežu izciršana, seno zālāju aršana, upju novirzīšana un aizsprostošana, purva nosusināšana un jūras dibena padziļināšana. Svešzemju sugu ieviešanai var būt postoša ietekme uz savvaļas savvaļas dzīvniekiem, palielinot plēsonību, sacenšoties par resursiem vai ievedot kaitēkļus un slimības, kurām vietējām sugām nav imunitātes.

  
  

• Mikrohabāts

  Ekoloģijā biotops ir tāda dabiskā vide, kurā dzīvo konkrēta organisma suga. To raksturo gan fiziskās, gan bioloģiskās īpašības. Sugas biotops ir tās vietas, kur tas var atrast barību, pajumti, aizsardzību un pavairošanas biedrus.Fiziskie faktori ir, piemēram, augsne, mitrums, temperatūras diapazons un gaismas intensitāte, kā arī tādi biotiski faktori kā barības pieejamība un plēsēju esamība vai neesamība. Katram organismam ir vajadzīgas noteiktas dzīvotņu vajadzības apstākļos, kādos tas augs, taču daži ir toleranti pret lielām variācijām, bet citi ir ļoti specifiski. Biotops ne vienmēr ir ģeogrāfisks apgabals, tas var būt stublāja iekšpuse, sapuvis baļķis, klints vai sūnu grumba, un parazitārajam organismam tas ir tā saimnieka ķermenis, daļa no saimnieka ķermeņa, piemēram, gremošanas trakts vai viena šūna saimnieku ķermenī. Biotopu tipos ietilpst polārie, mērenie, subtropu un tropiskie. Sauszemes veģetācijas tips var būt mežs, stepes, pļavas, pussausa vai tuksnesis. Saldūdens biotopos ietilpst purvi, strauti, upes, ezeri, dīķi un estuāri, bet jūras biotopos ietilpst sāls purvi, piekraste, plūdmaiņu zona, rifi, līči, atklātā jūra, jūras gultne, dziļūdens un zemūdens atveres. Laika gaitā mainās biotopi. Tas var būt saistīts ar vardarbīgiem notikumiem, piemēram, vulkāna izvirdumu, zemestrīci, cunami, ugunsgrēku vai okeāna straumju izmaiņām; vai arī izmaiņas gadu gaitā var būt pakāpeniskākas, mainoties klimatam, jo ​​ledus loksnes un ledāji virzās uz priekšu un atkāpjas, un atšķirīgi laika apstākļi ietekmē nokrišņu un saules starojuma izmaiņas. Citas izmaiņas notiek tieši cilvēku darbības rezultātā; mežu izciršana, seno zālāju aršana, upju novirzīšana un aizsprostošana, purva nosusināšana un jūras dibena padziļināšana. Svešzemju sugu ieviešanai var būt postoša ietekme uz savvaļas savvaļas dzīvniekiem, palielinot plēsonību, sacenšoties par resursiem vai ievedot kaitēkļus un slimības, kurām vietējām sugām nav imunitātes.

  
  

• Biotops (lietvārds)

  Apstākļi, kas piemēroti organisma vai organismu populācijas dzīvošanai.

  "Šis parks piedāvā nozīmīgu abinieku dzīvotni un ligzdošanas teritoriju."

• Biotops (lietvārds)

  Vieta vai vietas tips, kurā dabiski notiek organisms vai populācija.

• Biotops (lietvārds)

  Zemes vai ūdens apgabals, ko atšķir pēc ģeogrāfiskām, abiotiskām un biotiskām iezīmēm, pilnīgi dabiskām vai daļēji dabiskām.

• Biotops (lietvārds)

  Vieta, kurā dzīvo cilvēks.

• Mikrohabīts (lietvārds)

  Konkrēts biotops, parasti ārkārtīgi mazs, piemēram, alas stūris vai kartona kaste.

• Biotops (lietvārds)

  Dzīvnieka vai auga dabiskā apmešanās vieta, apvidus vai reģions.

• Biotops (lietvārds)

  Vieta, kur parasti kaut kas atrodams.

• Biotops (lietvārds)

  vides tips, kurā parasti dzīvo vai notiek organisms vai grupa;

  "jūras biotops"

  "viņš jutās drošs savās mājas teritorijās"