Saturs

• Vientuļnieks

  
  

  Vientuļnieks (īpašības vārda forma: eremitisks vai hermitisks) ir persona, kas dzīvo nošķirtībā no sabiedrības, parasti reliģisku iemeslu dēļ.

• Eremīts

  Vientuļnieks (īpašības vārda forma: eremitisks vai hermitisks) ir persona, kas dzīvo nošķirtībā no sabiedrības, parasti reliģisku iemeslu dēļ. Vientuļnieki ir daļa no vairākām kristietības sektām, un šis jēdziens ir sastopams arī citās reliģijās.

• Vientuļnieks (lietvārds)

  Reliģiska atpūta; kāds, kurš reliģisku iemeslu dēļ dzīvo viens; eremīts.

• Vientuļnieks (lietvārds)

  Atslābums; kāds, kurš dzīvo viens pats un izvairās no cilvēku līdzdalības.

• Vientuļnieks (lietvārds)

  Ar garšvielām gatavots sīkdatne, kas izgatavota no melases, rozīnēm un riekstiem.

• Vientuļnieks (lietvārds)

  Vientuļnieks krabis.

• Vientuļnieks (lietvārds)

  Putns apakšsaimā Phaethornithinae.

• Eremīts (lietvārds)

  
  

  Vientuļnieks; reliģiska atpūta, kāds, kurš dzīvo viens pats.

• Vientuļnieks (lietvārds)

  persona, kas dzīvo vientulībā kā reliģiska disciplīna.

• Vientuļnieks (lietvārds)

  aizbildinoša vai vientuļa persona.

• Vientuļnieks (lietvārds)

  kolibri, kas atrodami tropisko mežu ēnainajos apakšējos slāņos, barojoties pa parasto ceļu.

• Vientuļnieks (lietvārds)

  Cilvēks, kurš izstājas no sabiedrības un dzīvo vientulībā; vientuļnieks; enkurs; it īpaši tas, kurš tik dzīvo no reliģiskiem motīviem.

• Vientuļnieks (lietvārds)

  Pērlīte; viens obligāti lūdzas par otru.

• Vientuļnieks (lietvārds)

  Sīpols ar garšvielām ar melasi, kas bieži satur sasmalcinātas rozīnes un riekstus.

• Eremīts (lietvārds)

  Vientuļnieks.

• Vientuļnieks (lietvārds)

  viens reliģisku iemeslu dēļ aizgāja no sabiedrības

• Vientuļnieks (lietvārds)

  
  

  tas, kurš dzīvo vientulībā

• Eremīts (lietvārds)

  kristiešu vientuļnieks