![А.В.Клюев - Путь Творит Чудеса - Воля - Смирение - Сон Сновидения - Свет и Темнота 💛Агендa💛 (7)](https://i.ytimg.com/vi/Wb7uZRpueT4/hqdefault.jpg)
Saturs
-
Pazemība
Pazemība ir pazemības pakāpe. Vārdnīcu definīcijas akcentē pazemību kā zemu pašnovērtējumu un nevērtības sajūtu. Reliģiskā ticībā pazemība var nozīmēt sevis atzīšanu attiecībā pret dievību (t.i., Dievu) vai dievībām, un sevis nomelnošanu ar sekojošu pakļaušanos šai dievībai kā šīs reliģijas dalībniecei. Ārpus reliģiskā viedokļa pazemība tiek definēta kā “bezpalīdzība” kā atbrīvošanās no sevis apziņas, tāda saudzīguma forma, kurai nav lepnuma (vai niecības) un kas neliecina par sevis pazemināšanu. Materiālistiskais skatījums pazemību raksturo kā sevis ierobežošanu, kas atbrīvo no iedomības. Pazemība ir ārēja atbilstoša iekšējā vai sevis izpausme un ir pretstatā pazemojumam, kas personai ir kauna uzspiešana, bieži ārēja. Pazemību var nelikumīgi piesavināties kā spēju ciest pazemojumu sevis pasludināšanas rezultātā, kas pati par sevi joprojām ir koncentrēšanās uz sevi, nevis zema koncentrēšanās uz sevi. Pazemība dažādās interpretācijās tiek plaši uzskatīta par tikumu, kas koncentrējas uz zemu pašuzņēmumu vai nevēlēšanos sevi izvirzīt, tāpēc tas ir daudzās reliģiskās un filozofiskās tradīcijās, tas ir pretstatā narcismam, hubrismam un citiem lepnuma veidiem un ir ideālistisks un rets raksturīgais konstrukts, kuram ir ārēja puse.
Pazemība (lietvārds)
Pazemība; īpašums būt pazemīgiem.
Pazemība (lietvārds)
Pazemības pazīme; pazemība raksturā un uzvedībā.
Pazemība (lietvārds)
Pazemības kvalitāte; pazemība; lēnprātība.
Pazemība (lietvārds)
Pazemības stāvoklis vai kvalitāte; brīvība no lepnuma un augstprātības; prāta pazemība; pieticīgu pašu vērtējumu; savas nepilnvērtības sajūta caur nepilnībām un grēcīgumu; pašnovājināšanās; pazemība.
Pazemība (lietvārds)
Iesniegšanas vai pieklājības akts.
Pazemība (lietvārds)
stāvoklis, kad esi pazemīgs un nesvarīgs
Pazemība (lietvārds)
pazemīga sajūta;
"pāvesta redzeslokā viņš bija piepildīts ar pazemību"
Pazemība (lietvārds)
vēlme būt pazemīgam; viltus lepnuma trūkums;
"ne visi pazemību uzskata par tikumu"
Pazemība (lietvārds)
vēlme būt pazemīgam; viltus lepnuma trūkums;
"ne visi pazemību uzskata par tikumu"
Pazemība (lietvārds)
pazemīga sajūta;
"pāvesta redzeslokā viņš bija piepildīts ar pazemību"