Saturs

• Smieties

  
  

  Smiekli ir fiziska reakcija cilvēkiem un dažām citām primātu sugām, kas parasti sastāv no ritmiskas, bieži dzirdamas diafragmas un citu elpošanas sistēmas daļu saraušanās. Tā ir reakcija uz noteiktiem ārējiem vai iekšējiem stimuliem. Smiekli var rasties no kutināšanas vai humoristiskiem stāstiem vai domām. Parasti tas tiek uzskatīts par vairāku pozitīvu emocionālu stāvokļu, piemēram, prieka, brīnuma, laimes, atvieglojuma utt., Vizuālu izpausmi, tomēr dažos gadījumos to var izraisīt pretēji emocionāli stāvokļi, piemēram, apmulsums, atvainošanās vai apjukums, piemēram, nervu smiekli vai pieklājīgi smiekli. Vecums, dzimums, izglītība, valoda un kultūra ir visi faktori, kas nosaka, vai konkrētajā situācijā cilvēks izjutīs smieklus. Smiekli ir cilvēka uzvedības sastāvdaļa, ko regulē smadzenes, palīdzot cilvēkiem noskaidrot viņu nodomus sociālajā mijiedarbībā un nodrošinot emocionālu saziņu ar sarunām. Smiekli tiek izmantoti kā signāls par dalību grupā - tas norāda uz pieņemšanu un pozitīvu mijiedarbību ar citiem. Smiekli dažreiz tiek uzskatīti par lipīgiem, un vienas personas smiekli paši par sevi var izraisīt smieklus no citām kā pozitīvas atsauksmes. Daļēji tas var izskaidrot smieklu dziesmu popularitāti komēdiju televīzijas šovos. Humora un smieklu, kā arī tā psiholoģiskās un fizioloģiskās ietekmes uz cilvēka ķermeni izpēti sauc par gelotoloģiju.

  
  

• Ķiķināšana

  Smiekli ir fiziska reakcija cilvēkiem un dažām citām primātu sugām, kas parasti sastāv no ritmiskas, bieži dzirdamas diafragmas un citu elpošanas sistēmas daļu saraušanās. Tā ir reakcija uz noteiktiem ārējiem vai iekšējiem stimuliem. Smiekli var rasties no kutināšanas vai humoristiskiem stāstiem vai domām. Parasti tas tiek uzskatīts par vairāku pozitīvu emocionālu stāvokļu, piemēram, prieka, brīnuma, laimes, atvieglojuma utt., Vizuālu izpausmi, tomēr dažos gadījumos to var izraisīt pretēji emocionāli stāvokļi, piemēram, apmulsums, atvainošanās vai apjukums, piemēram, nervu smiekli vai pieklājīgi smiekli. Vecums, dzimums, izglītība, valoda un kultūra ir visi faktori, kas nosaka, vai konkrētajā situācijā cilvēks izjutīs smieklus. Smiekli ir cilvēka uzvedības sastāvdaļa, ko regulē smadzenes, palīdzot cilvēkiem noskaidrot viņu nodomus sociālajā mijiedarbībā un nodrošinot emocionālu saziņu ar sarunām. Smiekli tiek izmantoti kā signāls par dalību grupā - tas norāda uz pieņemšanu un pozitīvu mijiedarbību ar citiem. Smiekli dažreiz tiek uzskatīti par lipīgiem, un vienas personas smiekli paši par sevi var izraisīt smieklus no citām kā pozitīvas atsauksmes. Daļēji tas var izskaidrot smieklu dziesmu popularitāti komēdiju televīzijas šovos. Humora un smieklu, kā arī tā psiholoģiskās un fizioloģiskās ietekmes uz cilvēka ķermeni izpēti sauc par gelotoloģiju.

  
  

• Smieties (lietvārds)

  Cilvēka sugai raksturīgā brīnuma izpausme; smejoties dzirdama skaņa; smiekli.

• Smieties (lietvārds)

  Kaut kas izprovocē brīnumu vai nicinājumu.

• Smieties (lietvārds)

  Jautrs cilvēks.

• Smieties (darbības vārds)

  Lai parādītu brīnumu, gandarījumu vai izsmieklu, veicot sejas, īpaši mutes, savdabīgu kustību, izraisot sejas un acu apgaismojumu, un ko parasti pavada sprādzienbīstamas vai čīkstošas ​​skaņas no krūtīm un rīkles ; ļauties smiekliem.

• Smieties (darbības vārds)

  Būt vai izskatīties jautram, patīkamam, dzīvespriecīgam, dzīvīgam vai spožam; dzirkstīt; uz sportu.

• Smieties (darbības vārds)

  Padarīt smieklu vai izsmiekla objektu; izjokot; derēt; ņirgāties.

• Smieties (darbības vārds)

  Ietekmēt vai ietekmēt ar smieklu vai izsmiekla palīdzību.

• Smieties (darbības vārds)

  Lai izteiktu smieklus vai izteiktu tos.

• Ķiķināšana (darbības vārds)

  Smieties maigi vai izteiktā balsī; smieties muļķīgi vai smieklīgi.

  "Joki lika viņiem ķiķināt kā mazām meitenēm visu vakaru."

• Ķiķināšana (lietvārds)

  Augsts, dumjš smieties.

• Ķiķināšana (lietvārds)

  Jautri; uzjautrinoša epizode.

  "Mēs nolaidām niezošu pūderi viņa kreklā, lai ķiķinātu."

  "Sievietes uzskatīja, ka būtu diezgan ķiķināšana, ja līgavu vecmeitu ballītē būtu striptīza programma."

• Smieties (darbības vārds)

  Lai parādītu brīnumu, gandarījumu vai izsmieklu, veicot sejas, īpaši mutes, savdabīgu kustību, izraisot sejas un acu apgaismojumu, un ko parasti pavada sprādzienbīstamas vai čīkstošas ​​skaņas no krūtīm un rīkles ; ļauties smiekliem.

• Smieties (darbības vārds)

  Att.: Būt vai izskatīties gejam, jautram, patīkamam, jautram, dzīvespriecīgam vai spožam; dzirkstīt; uz sportu.

• Smieties

  Ietekmēt vai ietekmēt ar smieklu vai izsmiekla palīdzību.

• Smieties

  Izteikt smieklus vai izteikt tos; - ar āru.

• Smieties (lietvārds)

  Cilvēka sugai raksturīgā brīnuma izpausme; smejoties dzirdama skaņa; smiekli. Skat. Smieties, v. I.

• Ķiķināšana

  Smieties ar īsām elpas vai balss saķeršanām; smieties gaišā, skartā vai muļķīgā veidā; satracināt ar bērnišķīgo lētticību.

• Ķiķināšana (lietvārds)

  Sava veida smiekli ar īsām balss vai elpas saķeršanām; viegli, muļķīgi smieties.

• Smieties (lietvārds)

  smieklu skaņa

• Smieties (lietvārds)

  sejas izteiksme, kas raksturīga cilvēkam, kurš smejas;

  "viņa seja bija saburzīta klusā izsmiekla smieklos"

• Smieties (lietvārds)

  smieklīgs anekdots vai piezīme, kas paredzēta smieklu provocēšanai;

  "viņš pateica ļoti smieklīgu joku"

  "viņš zina miljonu bandu"

  "paldies par smiekliem"

  "viņš nepatīkami smējās par savu vārdu

  "pat skolēnu jape ir paredzēts kāds nosakāms punkts"

• Smieties (darbības vārds)

  radīt smieklus

• Ķiķināšana (lietvārds)

  muļķīgi vai nervozi smieties

• Ķiķināšana (darbības vārds)

  nervozi smieties;

  "Meitenes ķiķināja, kad klasē ienāca rokzvaigzne"