Saturs

Galvenā atšķirība starp fizioloģiju un psiholoģiju ir tā, ka Fizioloģija ir zinātne par dzīvo sistēmu funkcijām un Psiholoģija ir psihisko funkciju un uzvedības izpēte.

• Fizioloģija

  Fizioloģija (; no sengrieķu valodas φύσις (physis), kas nozīmē dabu, izcelsmi, un -λογία (-loģija), kas nozīmē pētījums) ir normālu mehānismu un to mijiedarbību zinātnisks pētījums, kas darbojas dzīvās sistēmas ietvaros.Bioloģijas apakšdisciplīna, galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, kā organismi, orgānu sistēmas, orgāni, šūnas un biomolekulas veic ķīmiskās vai fizikālās funkcijas, kas pastāv dzīvā sistēmā. Ņemot vērā lauka lielumu, tas, cita starpā, ir sadalīts dzīvnieku fizioloģijā (ieskaitot cilvēku), augu fizioloģijā, šūnu fizioloģijā, mikrobu fizioloģijā (mikrobu metabolisms), baktēriju fizioloģijā un vīrusu fizioloģijā. Fizioloģiskās funkcionēšanas izpratnes centrā ir tās integrētā būtība ar citām disciplīnām, piemēram, ķīmiju un fiziku, koordinētiem homeostatiskās kontroles mehānismiem un nepārtrauktu saziņu starp šūnām. Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā tiek piešķirta tiem, kuri Zviedrijas Karaliskajā zinātņu akadēmijā gūst nozīmīgus sasniegumus šajā disciplīnā. Medicīnā fizioloģiskais stāvoklis ir tāds, kas rodas no normālas ķermeņa funkcionēšanas, nevis patoloģiski, un tas galvenokārt ir saistīts ar novirzēm, kas rodas dzīvnieku, tai skaitā cilvēku, slimībās.

  
  

• Psiholoģija

  Psiholoģija ir zinātne par izturēšanos un prātu, ieskaitot apzinātas un neapzinātas parādības, kā arī domāšanu. Tā ir akadēmiska disciplīna ar milzīgu darbības jomu un dažādām interesēm, kas kopā ņemot cenšas izprast smadzenes un visas epifenomenu dažādības, kuras tās izpaužas. Kā sociālās zinātnes mērķis ir izprast indivīdus un grupas, izveidojot vispārīgus principus un izpētot īpašus gadījumus. Šajā jomā profesionālu praktiķi vai pētnieku sauc par psihologu, un viņu var klasificēt kā sociālo, uzvedības vai kognitīvo zinātnieku. Psihologi mēģina izprast garīgo funkciju nozīmi individuālajā un sociālajā uzvedībā, vienlaikus izpētot arī fizioloģiskos un bioloģiskos procesus, kas ir kognitīvo funkciju un izturēšanās pamatā. Psihologi pēta uzvedību un mentālos procesus, ieskaitot uztveri, izziņu, uzmanību, emocijas (ietekmē), intelektu, fenomenoloģiju, motivāciju (konāciju), smadzeņu darbību un personību. Tas attiecas arī uz mijiedarbību starp cilvēkiem, piemēram, starppersonu attiecībām, ieskaitot psiholoģisko noturību, ģimenes izturību un citas jomas. Dažādu orientāciju psihologi ņem vērā arī bezsamaņā esošo prātu. Psihologi izmanto empīriskas metodes, lai secinātu cēloņsakarības un korelācijas attiecības starp psihosociāliem mainīgajiem. Turklāt vai arī, iebilstot pret empīrisko un deduktīvo metožu izmantošanu, daži - it īpaši psiholoģiskie un konsultējošie psihologi - reizēm paļaujas uz simbolisku interpretāciju un citām induktīvām metodēm. Psiholoģija ir aprakstīta kā “galvenā zinātne” ar psiholoģiskiem atradumiem, kas ir saistīti ar sociālo un dabas zinātņu, medicīnas, humanitāro zinātņu un filozofijas pētījumiem un perspektīvām. Lai arī psiholoģiskās zināšanas bieži tiek izmantotas garīgās veselības problēmu novērtēšanai un ārstēšanai, tās ir vērstas arī uz problēmu izpratni un risināšanu vairākās cilvēka darbības sfērās. Daudzos gadījumos psiholoģijas mērķis ir dot labumu sabiedrībai. Lielākā daļa psihologu ir iesaistīti kāda veida terapeitiskā darbā, praktizē klīniskajā, konsultāciju vai skolas vidē. Daudzi veic zinātniskus pētījumus par plašu tēmu klāstu, kas saistīti ar garīgajiem procesiem un uzvedību, un parasti strādā universitātes psiholoģijas nodaļās vai māca citās akadēmiskās vidēs (piemēram, medicīnas skolās, slimnīcās). Daži no viņiem tiek nodarbināti rūpniecības un organizatoriskos apstākļos vai citās jomās, piemēram, cilvēka attīstībā un novecošanā, sportā, veselībā un plašsaziņas līdzekļos, kā arī tiesu izmeklēšanā un citos tiesību aspektos.

  
  

• Fizioloģija (lietvārds)

  Bioloģijas nozare, kas nodarbojas ar dzīvības vai dzīvo vielu (kā orgāniem, audiem vai šūnām) un ar tām saistīto fizikālo un ķīmisko parādību funkcijām un darbībām.

• Fizioloģija (lietvārds)

  Dabas objektu izpēte un apraksts; dabaszinātnes.

• Psiholoģija (lietvārds)

  Cilvēka prāta izpēte.

• Psiholoģija (lietvārds)

  Cilvēka uzvedības izpēte.

• Psiholoģija (lietvārds)

  Dzīvnieku izturēšanās izpēte.

• Psiholoģija (lietvārds)

  Psihiskās, emocionālās un uzvedības īpašības, kas attiecas uz noteiktu personu, grupu vai darbību.

• Fizioloģija (lietvārds)

  Zinātne, kas apstrādā dzīvu organismu parādības; dzīvei raksturīgo un raksturīgo procesu izpēte.

• Fizioloģija (lietvārds)

  Traktāts par fizioloģiju.

• Psiholoģija (lietvārds)

  Cilvēka dvēseles zinātne; it īpaši sistemātiskas vai zinātniskas zināšanas par cilvēka dvēseles spējām un funkcijām, ciktāl tās apzinās; traktāts par cilvēka dvēseli.

• Fizioloģija (lietvārds)

  bioloģisko zinātņu nozare, kas nodarbojas ar organismu darbību

• Fizioloģija (lietvārds)

  organisma procesi un funkcijas

• Psiholoģija (lietvārds)

  garīgās dzīves zinātne