Saturs
Sankcija (lietvārds)
Iestādes vispārējs apstiprinājums, kas kaut ko padara derīgu.
Sankcija (lietvārds)
Sods, sods vai kāds piespiedu līdzeklis, kas paredzēts, lai nodrošinātu atbilstību; it īpaši tādu, kuru pieņēmušas vairākas valstis vai kāda starptautiska organizācija.
Sankcija (lietvārds)
Likums, līgums vai līgums, vai likumā, līgumā vai līgumā iekļauta klauzula, kurā precizēts kāds no iepriekšminētajiem.
Sankcija (darbības vārds)
Ratificēt; padarīt derīgu.
Sankcija (darbības vārds)
Dot oficiālu atļauju vai apstiprinājumu; uz sejas izteiksmi.
Sankcija (darbības vārds)
Sodīt (valsti utt.) Ar sankcijām.
Nevadīts (īpašības vārds)
Nav sodīts; nav apstiprinājusi sankciju iestāde.
Sankcija (lietvārds)
Svinīga vai svinīga ratifikācija; oficiālu priekšnieka aktu, ar kuru viņš ratificē un piešķir derīgumu kādas citas personas vai struktūras aktam; kaut kā nodibināšana vai veicināšana, piešķirot tam pilnvaras; apstiprinājums; aprobācija.
Sankcija (lietvārds)
Viss, kas izdarīts vai teikts, lai īstenotu citas personas gribu, likumu vai autoritāti; kā juridiskas sankcijas.
Sankcija
Dot sankciju; ratificēt; apstiprināt; apstiprināt.
Sankcija (lietvārds)
oficiālu un skaidru apstiprinājumu;
"demokrāts parasti saņem arodbiedrību apstiprinājumu"
Sankcija (lietvārds)
sociālās kontroles mehānisms, lai ieviestu sabiedrības standartus
Sankcija (lietvārds)
oficiāla atļauja vai apstiprinājums;
"autoritāte programmai tika vairākkārt atjaunota"
Sankcija (lietvārds)
galīgās atļaujas akts;
"tai bija baznīcas sankcijas"
Sankcija (darbības vārds)
dot sankciju;
"Es apstiprinu viņa izglītības politiku"
Sankcija (darbības vārds)
dot pilnvaras vai atļauju
Sankcija (darbības vārds)
dot reliģiskas sankcijas, piemēram, ar zvērestu;
"svētīt laulību"
Nevadīts (īpašības vārds)
bez skaidras oficiālas atļaujas;
"nesankcionēta uzņēmuma automašīnu izmantošana"
