Saturs
-
Kauns
Kauns ir sāpīga, sociāla emocija, ko var uzskatīt par tādu, kas izriet no "... salīdzinot sevis darbības ar pašsajūtas standartiem ...". bet kas tikpat lielā mērā var izrietēt arī no tā, kāds ir esības stāvoklis ar ideālo sociālo mīnusu standartu. Tādējādi kauns var izrietēt no brīvprātīgas darbības vai vienkārši pašcieņas; apkaunotās būtnes rīcība nav nepieciešama: pietiek ar vienkārši eksistējošu. Gan salīdzināšanu, gan standartus ļauj socializēt. Lai arī kaunu parasti uzskata par emociju, to var arī uzskatīt par iespaidu, izziņu, stāvokli vai stāvokli. Tiek uzskatīts, ka vārda kauns saknes izriet no vecāka vārda, kas nozīmē "segt"; pats par sevi sevī burtiski vai pārnestā nozīmē ir dabiska kauna izpausme. Deviņpadsmitā gadsimta zinātnieks Čārlzs Darvins savā grāmatā “Emociju izpausme cilvēkā un dzīvniekā” aprakstīja, kauna ietekme ir sarktēšana, prāta apjukums, acis uz leju, lēnām stāja un nolaista galva, un viņš atzīmēja kauna novērojumus cilvēku populācijās visā pasaulē. Viņš arī atzīmēja siltuma vai karstuma sajūtu (kas saistīta ar sejas un ādas vazodilatāciju), kas rodas intensīvas kauna dēļ. Kauns var izraisīt arī raudāšanu. "Kauna sajūta" ir sajūta, kas pazīstama kā vainas apziņa, bet "apziņa" vai apziņa par "kaunu kā stāvokli" vai nosacījumu nosaka galveno / toksisko kaunu (Lewis, 1971; Tangney, 1998). Galvenā emocija visos kauna veidos ir nicinājums (Millers, 1984; Tomkins, 1967). Divas valstības, kurās tiek izteikts kauns, ir sevis apziņa kā slikta un sevis kā nepietiekama apziņa. Cilvēki izmanto negatīvas atbildes reakcijas, lai cīnītos ar dziļi iesakņojušos, ar to saistīto "apkaunošanas" sajūtu. Kauna izziņa var rasties tāpēc, ka kauns ietekmē vai vispārīgi ietekmē jebkuru samulsumu, negodīgumu, negodīgumu, nepietiekamību, pazemošanu vai nepatiku. "Kauna stāvoklis" tiek nozīmēts iekšēji no tā, ka viņš ir vide, kurā sevis izjūta tiek stigmatizēta kā aprūpētāju nomelnošana, vecāku atklāti noraidīta par labu brāļu un māsu vajadzībām utt., un to pašu piešķir citi, neatkarīgi no savas pieredzes vai izpratnes. "Kauns" parasti nozīmē aktīvi nodot vai paziņot kauna stāvokli citam. Šim nolūkam dažreiz tiek izmantota uzvedība, kas paredzēta citu personu "atklāšanai" vai "pakļaušanai", tāpat kā tādas izteicieni kā "Kauns!" vai "Kauns tev!" Visbeidzot, "kauns" nozīmē saglabāt savaldības sajūtu pret citu aizskaršanu (tāpat kā ar pieticību, pazemību un cieņu), kamēr "nav kauna" nozīmē izturēties bez šādas savaldības (kā ar pārlieku lielu lepnumu vai niecīgumu).
Kauns (lietvārds)
Nepatīkama vai necienīga, vai nepareiza vai nepieklājīga rīcība.
"Kad es sapratu, ka esmu ievainojusi savu draugu, es jutu dziļu kaunu."
"Pusaudzis nevarēja izturēt kaunu par savu vecāku iepazīstināšanu."
Kauns (lietvārds)
Kaut ko nožēloju.
"Bija kauns neredzēt šovu pēc visa tā brauciena."
Kauns (lietvārds)
Pārmetumi radušies vai cietuši; negods; nemierīgi; izsmiekls.
Kauns (lietvārds)
Kauna cēlonis vai iemesls; tas, kas rada pārmetumus un nemierus.
Kauns (lietvārds)
Tas, kas ir apkaunojošs un privāts, it īpaši privātas daļas.
Kauns (starpsauciens)
Runas tēmas aicinājums, ko bieži izmanto saīsināti, īpaši politiskās debatēs.
Kauns (starpsauciens)
Izsakot līdzjūtību.
"Kauns, tu nabaga lieta, tev jābūt aukstam!"
Kauns (darbības vārds)
Lai justos kauns, būtu kauns.
Kauns (darbības vārds)
Lai liktu justies kauns.
"Mani apkaunoja skolotāju sabiedrības nosodījums."
Kauns (darbības vārds)
Pārklāt ar pārmetumiem vai nejēdzībām; negods; apkaunot.
Kauns (darbības vārds)
Ņirgāties par; izjaukt.
Kauns (darbības vārds)
Sajust kaunu; kauns.
Kauns (darbības vārds)
Kauns; kauns.
Kauns (lietvārds)
Sāpīgas sajūtas, ko uzbudina vainas vai neatbilstības apziņa vai tas, ka esam izdarījuši kaut ko, kas kaitē reputācijai, vai pakļaušana tam, ko daba vai pieticība liek mums noslēpt.
Kauns (lietvārds)
Pārmetumi radušies vai cietuši; negods; nemierīgi; izsmiekls; nicinājums.
Kauns (lietvārds)
Kauna cēlonis vai iemesls; tas, kas rada pārmetumus un degradē cilvēku citu vērtējumā; negods.
Kauns (lietvārds)
Daļas, kuras prasa pieticība; privātās daļas.
Kauns
Kauns; satraukt (personā) vainas vai neatbilstības apziņu vai izturēties pret reputāciju; likt kaunā.
Kauns
Pārklāt ar pārmetumiem vai nejēdzībām; negods; apkaunot.
Kauns
Ņirgāties par; izjaukt.
Kauns (darbības vārds)
Kauns; sajust kaunu.
Kauns
Kauns.
Kauns (lietvārds)
sāpīgas emocijas, kas rodas, apzinoties neatbilstību vai vainu
Kauns (lietvārds)
negodības stāvoklis;
"viena kļūda sagādāja kaunu visai viņa ģimenei"
"cieta no slepkavības, jo tika nosūtīts uz cietumu"
Kauns (lietvārds)
neveiksmīga attīstība;
"žēl, ka viņš to nevarēja izdarīt"
Kauns (darbības vārds)
celt kaunu vai negodību;
"viņš nicināja savu ģimeni, izdarot smagu noziegumu"
Kauns (darbības vārds)
piespiest caur kauna sajūtu;
"Viņa viņu apkaunoja, lai izdarītu labojumus"
Kauns (darbības vārds)
liek kaunēties
Kauns (darbības vārds)
pārspēt vai pārspēt par plašu robežu
