Saturs
-
Mērnieks
Mērniecība vai zemes ierīcība ir paņēmiens, profesija un zinātne, lai noteiktu punktu sauszemes vai trīsdimensiju pozīcijas, kā arī attālumus un leņķus starp tiem. Mērniecības speciālistu sauc par mērnieku. Šie punkti parasti atrodas uz Zemes virsmas, un tos bieži izmanto, lai izveidotu kartes un robežas īpašumtiesībām, vietām, piemēram, ēkas stūriem vai zemes virsmas pazīmju izvietojumam virs zemes, vai citiem mērķiem, kas nepieciešami valdības vai civiltiesībās, piemēram, īpašuma pārdošana. Mērnieki strādā ar ģeometrijas, trigonometrijas, regresijas analīzes, fizikas, inženierzinātņu, metroloģijas, programmēšanas valodu un likuma elementiem. Viņi izmanto aprīkojumu, piemēram, kopējās stacijas, robotu kopējās stacijas, GPS uztvērējus, retroreflektorus, 3D skenerus, radioaparātus, rokas planšetdatorus, digitālos līmeņus, virszemes lokatorus, dronus, ĢIS un mērniecības programmatūru. Kopš reģistrētās vēstures sākuma uzmērīšana ir bijis elements cilvēka vides attīstībā. Plānojot un izpildot lielāko daļu būvniecības veidu, tas ir nepieciešams. To izmanto arī transporta, sakaru, kartēšanas un zemes īpašumtiesību juridisko robežu noteikšanā. Tas ir svarīgs pētniecības instruments daudzās citās zinātnes disciplīnās.
Mērnieks (lietvārds)
Persona, kuru aizņem mērīšana - pozīciju noteikšanas process uz zemes virsmas.
Mērnieks (lietvārds)
Persona, kurai uzdots kaut ko pārbaudīt, lai noteiktu tā stāvokli, vērtību utt.
"Citas izmaksas, kas saistītas ar mājas pārdošanu, ietver maksu par mērniekiem, maksu par juridisko palīdzību, nekustamā īpašuma aģentu komisiju, valsts nodevu un PVN."
Aptaujātais (lietvārds)
Persona, uz kuru attiecas aptauja.
Mērnieks (lietvārds)
virkne bezpilota amerikāņu kosmosa kuģu, kas no 1966. līdz 1968. gadam tika nosūtīti uz Mēnesi, no kuriem pieci veiksmīgi veica mīkstus piezemējumus.
Mērnieks (lietvārds)
Vienu var izvietot citiem; pārraugs; inspektors.
Mērnieks (lietvārds)
Tas, kurš apskata un pārbauda, lai noskaidrotu jebko stāvokli, daudzumu vai kvalitāti; kā lielceļu, munīcijas utt.
Mērnieks (lietvārds)
Tas, kurš apseko vai mēra zemi; tas, kurš praktizē mērniecības mākslu.
Mērnieks (lietvārds)
Virsnieks, kurš noskaidro mucu saturu un ar nodokli apliekamo šķidrumu daudzumu; mērinstruments.
Mērnieks (lietvārds)
inženieris, kurš nosaka zemes vai būvju robežas un paaugstinājumus
Mērnieks (lietvārds)
kāds, kurš veic statistisko apsekojumu
