Saturs

• Galvenā atšķirība
• Tonis pret garastāvokli
• Salīdzināšanas tabula
• Kas ir tonis?
• Piemēri
• Kas ir garastāvoklis?
• Piemēri
• Galvenās atšķirības
• Secinājums

Galvenā atšķirība

Galvenā atšķirība starp noskaņu un toņu ir tāda, ka tonis ir tas, kā autors jūtas par to, ko viņš raksta, un literārā darba noskaņa ir tā, kā autors liek lasītājam justies.

Tonis pret garastāvokli

Tonis ir autora izjūta vai attieksme pret literatūras priekšmeta priekšmetu un personāžiem. Noskaņojums ir tāds, kāds rodas lasītājam, lasot literatūras rakstu. Tas ir sinonīms gaisotnei un atmosfērai. Tonis ir sajūta vai veids, ko autors ir domājis iestatīt stāstā. Garastāvoklis ir pamatā esošā sajūta vai atmosfēra, kuru uztver lasītājs. Tonis ir rakstnieka attieksme vai jūtas pret kādu tēmu. Garastāvoklis ir emocijas, kuras jūtat lasot jebkura rakstnieka rakstītus darbus. Toņu atklāj autora izvēlētais vārds un detaļas. Autors savā darbā var izmantot negatīvu vai pozitīvu toni. Garastāvoklis nosaka dominējošo sajūtu vai prāta ietvaru, it īpaši stāsta sākumā. Tonis var būt tiešs, sarkastisks, pesimistisks, optimistisks utt. Daži no iespējamajiem toņa noteikšanas īpašības vārdiem ir nopietnība, dzīvespriecīgums, tiešums, uzjautrinošs, dusmīgs, aizdomīgs, ironisks un daudz kas cits. Garastāvoklis ir atkarīgs no visām izvēles iespējām iestatījumiem, attēliem, objektiem un detaļām. Lasītājiem rodas cerības, kas viņiem sekos. Signāls ir autora vispārējā attieksme pret tēmu un tiek izteikta, izmantojot vārdu izvēli, frāzes un teikuma struktūras. Garastāvoklis ir emocijas, ko izsaucis autors. Tonis norāda uz paša autora pašsajūtu par kādu rakstu, un viņš to pašu izsaka arī saviem lasītājiem. Garastāvoklis attiecas uz atmosfēras sajūtu, kuru autors apraksta, un liek jums justies skumji, laimīgi vai dusmīgi.

Salīdzināšanas tabula

Kas ir tonis?

Tonis norāda uz autora izjūtām par kādu rakstu, un viņš to pašu stāsta arī saviem lasītājiem. Rakstiņa tonis tiek nodots, izmantojot autora vārdu izvēli, frāzes un teikuma struktūras. Sajūta, maniere vai atmosfēra, ko autors ir domājis iestudēt stāstā, ir tonis. To var atklāt, ja autors vai rakstnieks ir izvēlējies vārdus un detaļas. Signāls var būt gan negatīvs, gan pozitīvs. Lasītājiem rodas cerības, kas viņiem sekos. Tonis var būt tiešs, sarkastisks, pesimistisks, optimistisks utt. Daži no iespējamiem toņa noteikšanas īpašības vārdiem ir nopietnība, dzīvespriecīgums, tiešums, humoristisks, uzjautrinošs, dusmīgs, aizdomīgs, ironisks un daudz kas cits. Jūs uzzināsit, ko autora tonis liek domāt ar viņa lietotajiem vārdiem. Tonis pamatā tonis atspoguļo rakstnieka jūtas. Visi raksti, pat oficiāli un tehniski dokumenti, dod signālu. Oficiālie dokumenti un zinātniskie raksti lielākoties tiek uzrakstīti objektīvi un formāli. Literatūrā rakstnieki un autori izmanto dažādus toņus, kas ir formāli, intīmi, rotaļīgi, nopietni, svinīgi, drūmi, ironiski, satīriski, pazemojoši, rūgti utt. Autori izmanto dažādas literāras ierīces, piemēram, dikciju, attēlus, sintakse, detaļas utt., lai nodotu noteiktu signālu.

Piemēri

• “Es labprātāk palieku šeit un nogaidu, nekā ieeju drūmajā telpā.” Šī teikuma tonis nozīmē, ka cilvēks ir nobijies.

• “Es piezvanīju draugam uz viņa māju; viņa brālis teica, ka viņš nav mājās, bet es dzirdēju, ka viņa balss nāk uz līnijas. ”Šī teikuma tonis atspoguļo to, ka persona ir aizdomīga.

Kas ir garastāvoklis?

Garastāvoklis ir emocijas, kuras jūtat lasot jebkura rakstnieka rakstītus darbus. Literārā darbā sajūtu vai atmosfēru, ko rakstnieks rada lasītājam, sauc par noskaņu. Garastāvoklis nosaka dominējošo sajūtu vai prāta ietvaru, it īpaši stāsta sākumā. Tas ir atkarīgs no visām izvēles iespējām iestatījumiem, attēliem, objektiem un detaļām. Rakstiņa noskaņa var likt lasītājam justies skumjš, laimīgs vai dusmīgs. Tas ir sinonīms gaisotnei un atmosfērai. Tas ir pazīstams kā emocionāls iestatījums vai atmosfēra, ko rada literārs darbs. Noskaņojums ir izveidots, lai emocionāli un psiholoģiski ietekmētu lasītāju. Šī noskaņojuma noteikšana palīdz radīt stāstījuma sajūtu. Noskaņu rada dažādi literāri elementi, piemēram, iestatījums, stāstītāja tonis un valodas izvēle. Tas ir paredzēts, lai veidotu lasītāja emocionālo reakciju.

Piemēri

• “Vakars bija tumšs un vētrains.” Šis teikums rada jums biedējošu “noskaņu”.

• “Cilvēks izšāva un izmeta nabaga kaķēnu no savas mājas.” Šis teikums rada dusmas uz cilvēku vai žēluma noskaņu pret kaķi.

Galvenās atšķirības

1. Tonis ir autora attieksme pret tēmu, turpretī noskaņa ir atmosfēra vai emocionālais iestatījums, ko rada literārs darbs.
2. Toni galvenokārt rada dikcija, un detaļas, no otras puses, noskaņu rada iestatījums, attēli un dikcija.
3. Signāls norāda, kā autors jūtas pret tēmu, izmantojot gaišo atmosfēru, un tas liek saprast apkārtnes un atmosfēras izjūtas, kuras autors apraksta, un liek lasītājiem justies.
4. Toni atklāj autora izvēlētais vārds un detaļas, no otras puses, noskaņojums virza dominējošo sajūtu vai prāta ietvaru, it īpaši stāsta sākumā.

Secinājums

Tonis un garastāvoklis ir literāri elementi, kas iestrādāti literāros darbos, kurus rakstnieks izmanto, lai rosinātu lasītāju uztveri un uztveri.