Saturs
- Galvenā atšķirība
- Joga pret vingrinājumiem
- Salīdzināšanas tabula
- Kas ir joga?
- Kas ir vingrinājums?
- Galvenās atšķirības
- Secinājums
Galvenā atšķirība
Joga un vingrinājums atšķiras ar to, ka joga ir disciplīna, kuras mērķis ir integrēt cilvēka garīgo, fizisko un garīgo sagatavotību, un vingrinājums ir jebkura fiziska aktivitāte, kas stimulē, baro un stiprina ķermeņa dzīvībai svarīgos orgānus.
Joga pret vingrinājumiem
Joga koncentrējas uz vienmērīgām pozām un muskuļu relaksāciju. Kustības tiek kontrolētas un lēnas, un elpošana tiek sinhronizēta. Vingrinājums ietver atkārtotas kustības ar nesinhronizētu elpošanu. Jogas un vingrinājumu ietekme atšķiras viens no otra. Joga ir iesaistīta parasimpātiskā nervu sistēma, kas neitralizē simpātiskās nervu sistēmas fizioloģisko iedarbību. Tas ir atbildīgs par asinsvadu paplašināšanu, gremošanas sekrēcijas stimulēšanu, sirds palēnināšanos un skolēnu sašaurināšanu. Vingrinājumā tiek iesaistīta simpātiskā nervu sistēma, kas ir atbildīga par asinsvadu saraušanos, gremošanas sekrēciju samazināšanu un sirdsdarbības ātrumu. Tas arī neitralizē parasimpātiskās nervu sistēmas fizioloģisko iedarbību. Joga rada relaksācijas sajūtu. Vingrošana rada noguruma sajūtu. Joga koncentrējas uz pareizām elpošanas metodēm, tāpēc tas samazina skābekļa patēriņu. Īpaši vingrinājumi rada palielinātu skābekļa patēriņu. Joga rada relatīvi zemu kaloriju patēriņu. Lielākā daļa vingrinājumu rada mērenu vai augstu kaloriju patēriņu. Tāpēc jogas parasti patērē mazāk pārtikas nekā cilvēki, kuri vingro. Joga ir anabolisks process, ko raksturo vai veicina konstruktīvs metabolisms. Vingrinājums ir katabolisks process, ko raksturo destruktīva metabolisms. Viegli sakot, joga saglabā enerģiju, un vingrinājumi to sadala. Joga parasti ir pašpietiekama, jo to var veikt bez jebkāda aprīkojuma. Viss, kas cilvēkam nepieciešams, ir pietiekami daudz vietas bez pat jogas paklāja, lai izpildītu pozas. Vingrinājumiem parasti ir nepieciešams aprīkojums, kas ierobežo fiziskās aktivitātes, kuras var veikt. Tas arī ierobežo vietu, kur var veikt vingrinājumu. Turklāt dažos vingrinājumos jāpiedalās partneru vai grupu aktivitātēs.
Salīdzināšanas tabula
Joga | Vingrinājums |
garīga prakse, kuras mērķis ir integrēt cilvēka garīgo fizisko un garīgo sagatavotību | jebkura fiziska aktivitāte, kas stimulē barošanu un stiprina ķermeņa dzīvībai svarīgos orgānus |
Skābekļa patēriņš | |
mazāk | vairāk |
Kaloriju patēriņš | |
mazāk | vairāk |
Elpošana | |
sinhronizēts | nesinhronizēts |
Uzlabo | |
Fiziskā un garīgā veselība | Fiziskā veselība |
Kas ir joga?
Joga ir atvasināta no sanskrita vārda “yuj”, kas nozīmē pievienoties. Joga ir ķermeņa, prāta un dvēseles savienība. Joga aktivizē katru ķermeņa šūnu, stabilizējot prātu un ķermeni. Joga ir garīga prakse, kas ietver daudzus sēdēšanas un stāvēšanas vingrinājumus, kuru uzmanības centrā ir elpas ieelpošana un izelpošana. Joga sākās Indijā pirms apmēram 6000 gadiem, un tās pamatā ir sena filozofija, kas apvieno vairākas rutīnas un jēdzienus. Tie ietver pašrefleksiju, meditāciju, elpas kontroli un fizisko pozu praktizēšanu, kas attīsta elastību, izturību un spēju pilnībā koncentrēties. Joga ir ieguvusi popularitāti garīgo un fizisko ieguvumu dēļ. Tas vienlaicīgi iesaista ķermeni, prātu un dvēseli. Jogas vingrinājumus sauc par asanām. Lielais Indijas svētais un filozofs Svami Vivekananda tiek kreditēts par jogas padarīšanu par rietumu civilizācijas un, visbeidzot, visas pasaules daļas sastāvdaļu. Vairākas jogas nozares, piemēram, Vinyasa joga, Hatha joga, Pranayama utt., Praktizē tikai cilvēki. Jogas laikā jūs saņemat iespēju identificēties un izveidot savienojumu ar savu patieso es un iemācīties būt nesavtīgs cilvēks. Daži no jogas ieguvumiem veselībai ir:
- Tas palīdz vienmērīgi attīstīt muskuļus virs kaula virsmas
- mazina stresu uz sirdi
- Tiek samazināta slodze uz elpošanas sistēmu.
- palielina imūnsistēmu, palielinoties imūno šūnu skaitam un funkcionēšanas spējām
- samazina stresu
- palielina sāpju toleranci, kontrolē impulsīvu uzvedību un atjauno bioloģisko ritmu
- uzlabo tādus subjektīvos aspektus kā miers, apmierinātība un laime
- veicina labāku izziņu caur īpašu nāsis elpošanu
Kas ir vingrinājums?
Vingrinājums ir ātras un spēcīgas ķermeņa kustības. Tas ietver atkārtotas darbības, nospiežot mērķa muskuļus. Vingrinājums attiecas uz fiziskām aktivitātēm vai slodzi, kas muskuļiem un dažiem ķermeņa dzīvībai svarīgiem orgāniem liek enerģiju. Cilvēki vingro divu galveno iemeslu dēļ: lai būtu labāka fiziskā veselība vai sasniegtu svara zaudēšanu. Turklāt ir arī citi iemesli, piemēram, asinsrites uzlabošana, dažādu muskuļu grupu tonēšana, sportisko prasmju attīstīšana utt., Vingrinājumu galvenais mērķis ir uzlabot fizisko izskatu vai fizisko veselību. Veicot vingrinājumu, palielinās asinsspiediens, elpošanas ātrums un vielmaiņas ātrums, kas izraisa spriedzi un nogurumu. Vingrinājumi īpaši attiecas uz cilvēka ķermeņa fiziskajiem aspektiem. Pēc ekspertu domām, regulāri vingrojot, tiek bagātināti un pastiprināti daudzi iekšējie ķermeņa orgāni un sistēmas, piemēram, elpošanas sistēma, gremošanas sistēma, sirds un asinsvadu sistēma utt. Tas var palīdzēt ierobežot un novērst slimības un traucējumus, piemēram, holesterīna līdzsvara traucējumus, aptaukošanos, gremošanas traucējumus utt. Ir daudz veidu vingrinājumu, kurus cilvēki izmanto un praktizē visā pasaulē. Daži vingrinājumi vienlaikus iesaistās visas ķermeņa daļas, bet citi ir veltīti ierobežotam skaitam ķermeņa daļu. Visu veidu vingrinājumi ir tādas aktivitātes kā peldēšana, izlaišana, skriešana, tādi sporta veidi kā futbols, teniss, badmintons utt. Specifiski treniņi, piemēram, aerobika, trenažieru zāle, dejas utt., Ir arī citi vingrinājumu veidi. Daži no vingrinājumu ieguvumiem ir:
- uztur fizisko veselību
- uzlabot asinsriti
- noderīga slimību vai slimību profilaksē
- uztur nevēlamo svaru no ķermeņa
Galvenās atšķirības
- Joga koncentrējas uz vienmērīgām pozām un muskuļu relaksāciju ar lēnām kustībām un sinhronizētu elpošanu, turpretim vingrinājumi ietver atkārtotas kustības ar nesinhronizētu elpošanu.
- Joga rada relaksācijas sajūtu. Pretēji vingrinājumiem rodas noguruma sajūta.
- Joga ir anaboliskais process; no otras puses, vingrinājums ir katabolisks process.
- Parasimpātiskā nervu sistēma ir iesaistīta jogā, savukārt simpātiskā nervu sistēma ir iesaistīta vingrinājumā.
- No otras puses, jogas kaloriju patēriņš ir relatīvi mazs, vairums vingrinājumu rada mērenu vai augstu kaloriju patēriņu.
Secinājums
Joga un vingrinājumi ir saistīti ar ķermeņa kustībām, kas palīdz uzturēt cilvēka veselību. Tomēr jogas un fiziskās aktivitātes kustības ir atšķirīgas viena no otras.