Saturs
Absolūti (sakāmvārds)
Absolūtā vai beznosacījuma veidā; pilnīgi, pozitīvi, pilnīgi. Pirmoreiz atestēts ap 1350.-1470.lapa = 9
Absolūti (sakāmvārds)
Patstāvīgi; apskatīts bez saistības ar citām lietām vai faktoriem. Pirmoreiz atestēts ap 1350.-1470.
Absolūti (sakāmvārds)
Tādā veidā, kas neuzņem priekšmetu.
Absolūti (starpsauciens)
Jā; noteikti; izpausme, kas norāda uz stingru vienošanos. Pirmoreiz atestēts ap 1350.-1470.
Pilnīgi (sakāmvārds)
Pilnībā
"Lūdzu, pilnībā aizpildiet atbildes lodziņu, izmantojot ciparu 2 zīmuli."
Pilnīgi (sakāmvārds)
Pilnībā vai pakāpē; pilnīgi.
"Viņš ir pilnīgi traks."
Absolūti (sakāmvārds)
Absolūti, neatkarīgi vai bez nosacījumiem; pilnībā; pozitīvi.
Pilnīgi (sakāmvārds)
Pilnībā; pilnībā.
Absolūti (sakāmvārds)
pilnīgi un bez kvalifikācijas; neoficiāli izmanto kā pastiprinātājus;
"absolūti lieliska glezna"
"pilnīgi idiotiska ideja"
"tev pilnīgi taisnība"
"pilnīgi nožēlojami"
"Tu vari būt drošs par manu nevainību"
"bija miris noguris"
"miris pa labi"
Absolūti (sakāmvārds)
pilnīgi un noteikti; bez jautājuma;
"mēs esam absolūti pret ideju"
"viņš piespieda sevi gulēt absolūti mierīgi"
"dzelzs ir absolūti nepieciešams"
Pilnīgi (sakāmvārds)
pilnīgi vai pilnībā vai pilnībā (kopumā veselumu bieži izmanto neoficiāli);
"viņš bija pilnīgi pārliecināts"
"pilnībā apmierināts ar ēdienu"
"tas bija pilnīgi atšķirīgs no tā, ko mēs gaidījām"
"bija pilnīgi pie vainas"
"pilnīgi jauna situācija"
"visi virzieni bija nepareizi"
"tā nebija pilnīgi viņas vaina"
"pilnīgi jauna pieeja"
"pilnīgi jauna ideja"
Pilnīgi (sakāmvārds)
lai būtu pilnīgs; ar visu nepieciešamo;
"viņš bija pilnībā aizpildījis veidlapu"
"dzīvoklis bija pilnībā mēbelēts"
