Saturs
- Galvenā atšķirība
- Skolas konsultants pret skolas psihologu
- Salīdzinājums Diagramma
- Kas ir Skolas padomnieks?
- Kas ir skolas psihologs?
- Galvenās atšķirības
Galvenā atšķirība
Atšķirība starp skolas konsultantu un skolas psihologu ir tāda, ka skolas konsultants koncentrējas uz skolēniem, kuriem ir mazāk smagas garīgas slimības, turpretī skolas psihologs koncentrējas uz studentiem, kuriem ir smagas garīgas slimības.
Skolas konsultants pret skolas psihologu
Skolās audzēkņi lielākoties ir nomākti, jo parasti pārdzīvo daudz problēmu, tāpēc skolās ir skolu konsultanti, kuri vada studentus par dzīves problēmām un konsultē viņus, no otras puses, skolas psihologs strādā ar cilvēkiem, kuriem ir smagas garīgas problēmas.
Cilvēki nesaprot atšķirību starp klīnisko psiholoģiju un konsultēšanas psiholoģiju, jo viņi nezina, kas ir klīniskā psiholoģija un konsultēšanas psiholoģija. Klīniskā psiholoģija un konsultēšanas psiholoģija ir dažādas jomas un tām ir dažādas nozares. Klīniskā psiholoģija attiecas uz pacientu ar smagām garīgām slimībām, turpretī konsultēšanas psiholoģija attiecas uz pacientu, kuram nepieciešama atbilstoša konsultācija.
Klīniskā psiholoģija skolā nodarbojas ar psihoterapiju, savukārt konsultēšanas psiholoģija skolā nodarbojas ar konsultēšanu. Ikvienam jāzina atšķirība starp klīnisko un konsultējošo psiholoģiju, jo tā stāsta par garīgās veselības traucējumiem.
Klīniskais psihologs ir persona, kurai ir grāds klīniskajā psiholoģijā, turpretī konsultēšanas psihologs ir persona, kurai ir zināma konsultēšanas psiholoģijas pakāpe. Klīniskā psiholoģija nodarbojas ar pacientu ar smagu garīgu slimību, pacientu ar kādu smagu garīgu slimību sauc par psihozi. No otras puses, konsultēšanas psihologs nodarbojas ar cilvēkiem, kuriem dzīvē ir nepieciešami padomi un konsultācijas. Ja esat depresijas cilvēks un uzskatāt, ka kaut kas ar jums notiek nepareizi, no otras puses, jums jāapmeklē klīniskais psihologs, ja nezināt, ko jūs darāt dzīvē, un jums ir vajadzīgas atbilstošas konsultācijas, jums jāapmeklē konsultācijas psihologs.
Abu jomu vēsture ir atšķirīga, jo tās tika izveidotas dažādu problēmu risināšanai. Cilvēka uzvedība tiek pētīta klīniskajā psiholoģijā, savukārt kognitīvā uzvedība tiek pētīta konsultēšanas psiholoģijā. Mums jāsaprot atšķirība starp klīniskā psihologa un konsultējošā psihologa darbu. Klīniskajam psihologam vajadzētu būt slimnīcās un klīnikās, savukārt psihologa konsultēšanai - universitātēs un birojos. Gan klīniskā psihologa, gan konsultējošā psihologa darba orientācija ir atšķirīga.
Starp klīniskā psihologa un konsultējošā psihologa pētījumu darbiem jābūt ievērojamām atšķirībām. Klīniskais psihologs koncentrējas uz psihopatoloģisko stāvokļu izpēti, savukārt konsultējošais psihologs koncentrējas uz starpkultūru psiholoģijas analīzi. Psiholoģija ir karjera, un daudziem cilvēkiem patīk ienākt šajā karjerā, taču jums ir jāsaprot, ka psiholoģijā ir nozares. Jums jāizvēlas, kurā psiholoģijas nodaļā vēlaties iegūt savu grādu. Visas universitātes piedāvā nozīmīgu psiholoģiju. Tā kā karjeras cilvēki nesaprot atšķirību starp klīnisko psiholoģiju un konsultēšanas psiholoģiju. Klīniskajiem psihologiem un konsultējošajiem psihologiem ir dažādas pakāpes.
Salīdzinājums Diagramma
Skolas padomnieks | Skolas psihologs |
Skolas konsultants koncentrējas uz skolēniem, kuriem ir mazāk smagas garīgas slimības. | Skolas psihologs koncentrējas uz studentiem, kuriem ir smagas garīgas slimības. |
Darījumi | |
Skolas konsultants nodarbojas ar skolēnu konsultēšanu par karjeru | Skolas psihologs nodarbojas ar studentu, kurš atrodas depresijā vai smagos garīgos traucējumos. |
Psihologs | |
Konsultantu sauc par konsultēšanas psihologu | Psihologu sauc arī par klīnisko psihologu |
Skolas konsultants koncentrējas uz starpkultūru psiholoģijas izpēti. | Skolas psihologs koncentrējas uz psihopatoloģisko stāvokļu analīzi. |
Kas ir Skolas padomnieks?
Skolas konsultants koncentrējas uz skolēniem, kuriem ir mazāk smagas garīgas slimības. Skola ir vieta, kur students saskaras ar daudzām lietām, un skolas skolēnam ir nepieciešama atbilstoša konsultācija, lai skolēnam būtu skaidras iespējas attiecībā uz viņu karjeras iespējām. Psiholoģijas nozare, kas koncentrējas uz personu ar mazāk smagām garīgām slimībām, ir pazīstama kā konsultēšanas psiholoģija. Klīniskā un konsultējošā psiholoģija ir pilnīgi atšķirīgas lietas. Konsultāciju psiholoģija darbojas emocionālos jautājumos, ar kuriem cilvēks saskaras. Studenti parasti saskaras ar lielu slodzi un konkurences spriedzi, ar kuru viņi saskaras mūsdienu pasaulē. Viņiem ir vajadzīgas atbilstošas konsultācijas un konsultācijas; viņiem strādā konsultējošs psihologs. Konsultācijas psihologs strādā skolā, jo lielam skaitam universitāšu studentu ir depresija un viņiem ir nepieciešama viņu karjera.
Kas ir skolas psihologs?
Skolas psihologs koncentrējas uz studentiem, kuriem ir smagas garīgas slimības. Skolā daži skolēni var saskarties ar smagām garīgām problēmām. Garīgās problēmas var būt sarežģītākas nekā veselības problēmas. Ir skolas psihologs, kurš strādā skolā un palīdz studentiem cīnīties ar viņu garīgajām problēmām. Ir daudz psiholoģijas nozaru, un viena no vissvarīgākajām psiholoģijas jomām klīniskajā psiholoģijā, klīniskā psiholoģija koncentrējas uz smagu garīgu slimību izpēti. Patoloģiska uzvedība ir viens no galvenajiem klīniskās psiholoģijas jautājumiem. Klīniskā psiholoģija ir viena no aizraujošākajām un izaicinošākajām karjeras iespējām. Persona, kurai ir grāds klīniskajā psiholoģijā, ir pazīstama kā klīniskais psihologs, un viņš strādā arī kā psihoterapeits. Klīniskajam psihologam ir atļauts arī veikt elektrošoku ārkārtējos apstākļos. Tālāk ir sniegtas dažas klīniskās psiholoģijas perspektīvas:
- Psihodinamiskā perspektīva: Klīnikas psihologs, kurš izmanto psihoanalītisko ārstēšanu, var izmantot sistēmas, piemēram, bezmaksas attiecības, lai izpētītu klienta primāro, aizmirsto iedvesmu.
- Kognitīvās uzvedības perspektīva: Klīniskie terapeiti, kas izmanto šo viedokli, pievērsīsies pacienta emocijām, praksei un saistītajām pārdomām. Subjektīvā sociālā ārstēšana (CBT) regulāri koncentrējas uz mainīgiem apsvērumiem un metodēm, kas palielina garīgās sāpes.
- Humānistiskā perspektīva: Šajā perspektīvā uzmanība tiek pievērsta pacienta pašrealizācijai.
Tālāk ir dažas garīgās problēmas, kas parasti rodas studentos
- ADHD (uzmanības deficīta / hiperaktivitātes traucējumi)
- Trauksme
- Depresija
- Autisma spektra traucējumi
- PTSD (pēctraumatiskā stresa traucējumi)
- OKT (obsesīvi-kompulsīvi traucējumi)
Galvenās atšķirības
- Skolas konsultants koncentrējas uz studentiem, kuriem ir mazāk smagas garīgas slimības, turpretī skolas psihologs koncentrējas uz studentiem, kuriem ir smagas garīgas slimības
- Skolas konsultants nodarbojas ar skolēnu konsultēšanu par karjeru, savukārt skolas psihologs nodarbojas ar studentiem, kuri cieš no depresijas vai smagām garīgām problēmām.
- Konsultantu sauc par konsultēšanas psihologu, turpretī psihologu sauc arī par klīnisko
- Skolas konsultants koncentrējas uz starpkultūru psiholoģijas izpēti, turpretī skolas psihologs koncentrējas uz psihopatoloģisko stāvokļu analīzi.