Saturs
Galvenā atšķirība
Pērtiķi ir sausie primāti, kurus sauc par haplorhīnu. Pērtiķi pieder pie parafiletu grupas. Parasti tiem ir astes un tie sastāv no vairāk nekā 260 dzīvām sugām. Dažas sugas dzīvo kokā, bet citas dzīvo uz zemes, piemēram, paviāni. Pērtiķi tiek uzskatīti par inteliģentiem, īpaši vecās pasaules pērtiķiem. Vecās pasaules pērtiķi un jaunās pasaules pērtiķi ir primātu ģimenes. Gan vecās, gan jaunās pasaules pērtiķi daudzos aspektos atšķiras, piemēram, vecās pasaules pērtiķi ir sastopami Āfrikā un Āzijā, savukārt jaunie pasaules pērtiķi ir sastopami Dienvidu un Centrālamerikā.
Vecās pasaules pērtiķi
Vecās pasaules pērtiķi ir sastopami Āzijā un Āfrikā. Viņi dzīvo vidē, sākot no savannas un beidzot ar tropisko lietus mežu, kalnaino reljefu un krūmājiem. Vecās pasaules pērtiķi ir ļoti tuvāk cilvēkam, jo viņiem ir labāk attīstītas smadzenes, mazās auss plaknes, stieņi un konusi tīklenē, jutīgi pirkstu gali, menstruācijas, nepārtraukta spermatoģenēze un labi attīstīti sejas muskuļi emociju izteikšanai ar sejas žestu palīdzību. Lielākā daļa vecās pasaules pērtiķu vismaz daļēji ir visēdāji, bet visvairāk dod priekšroku augu vielām, kas veido lielāko daļu viņu uztura. Šiem pērtiķiem ir vaigu maisiņi, pacelti deguni ar šauru intranazālu starpsienu un nāsis, kas vērstas uz leju (katarīns). Šāda veida deguna iezīme ir arī cilvēkiem un pērtiķiem. Vecās pasaules pērtiķiem ir astes, bet viņu astēm trūkst elastības pazīmju. Vecās pasaules pērtiķiem ir sēžamās spilventiņi astes tuvumā. Šis biezi izkaltais reģions atbalsta primātus sēdēt uz kokiem, lai gulētu, pabarotu un atpūstos. Vecās pasaules pērtiķiem ir labi attīstīti pirkstu un purngalu nagi, un viņu īkšķi ir pretstatītāki un līdzinās cilvēka īkšķiem. Vecās pasaules pērtiķi reti iesaistās rūpēs par saviem jaunajiem.
Jaunās pasaules pērtiķi
Jauni pasaules pērtiķi ir sastopami Dienvidamerikā un Centrālamerikā un aprobežojas ar to debortālo biotopu. Jaunās pasaules pērtiķi ir mazu un vidēju primāti. Jaunās pasaules pērtiķus veido vienīgi deniņu (koku) sugas, piemēram, zirnekļu pērtiķi, kapučīni, murkšķi un tamarīni. Šiem pērtiķiem ir plakans deguns ar plašu deguna starpsienu (platyrrhine), un viņiem arī trūkst vaigu maisiņu. Viņu nāsis ir vērstas uz priekšu. Jaunās pasaules pērtiķiem ir astes ar prehensile funkciju, tas nozīmē, ka viņi var izmantot savas astes, lai satvertu vai turētu pie dažādiem objektiem. Arī viņu astes palīdz viņiem ēst ēdienu, kā arī pārvietoties starp kokiem, jo viņu astes nodrošina līdzsvaru un atbalstu. Jaunās pasaules pērtiķiem ir nagi uz cipariem, izņemot tamarīnu un murkšķu lielos pirkstus. Šo pērtiķu orientācija uz īkšķi atrodas līnijā ar citiem cipariem, pretēji nākamajam ciparam šķērē, piemēram, satverot. Jaunās pasaules pērtiķiem trūkst biezi izliektu sēdekļu spilventiņu (ishial callosities). Jaunās pasaules pērtiķi rūpējas par zīdaiņiem.
Galvenās atšķirības
- Vecās pasaules pērtiķi ir sastopami Āzijā un Āfrikā, savukārt jaunie pasaules pērtiķi ir sastopami Dienvidu un Centrālamerikā.
- Vecās pasaules pērtiķi dzīvo dažādās vidēs, piemēram, savannā, tropiskajos lietus mežos, savukārt jaunās pasaules pērtiķi dzīvo viņu arborētiskajā (koku apdzīvojamā) dzīvotnē.
- Vecās pasaules pērtiķi ir izvirzījuši degunu ar šauru intranazālu starpsienu un nāsis vērsti uz leju, savukārt jaunās pasaules pērtiķiem ir plakans deguns ar plašu intranazālu starpsienu un viņu nāsis ir vērstas uz priekšu.
- Vecās pasaules pērtiķiem ir vaigu maisiņi, savukārt jaunajiem pērtiķiem nav vaigu maisiņu.
- Vecās pasaules pērtiķi reti piedalās zīdaiņu aprūpē, savukārt jaunās pasaules pērtiķi rūpējas par zīdaiņiem.
